Stāsts

Mēs dzīvojam laikā, kad dabas katastrofas, tādas kā viesuļvētras, zemestrīces un paisuma viļņi, dramatiski iespaido mūsu planētu un mūsu dzīvi uz tās. Pašlaik mēs spējam īsā laikā iznīcināt šo skaisto Zemi ar atomenerģiju vai lēnāk: ar piesārņojumu, resursu noplicināšanu un pārapdzīvotību. Man ir doti norādījumi izstāstīt jums, ka mums piemīt arī ļoti reāls spēks izglābt šo planētu un padarīt to par mīlestības pilnu un veselīgu vietu mums pašiem un arī nākotnes paaudzēm. Lūdzu, veltiet dažas minūtes tam, lai izlasītu manu stāstu. Cerams, ka tas izglābs mūsu Zemi.

Man ir kāds stāsts, ko jums pastāstīt, un es zinu, vietām tam būs grūti noticēt, bet tas ir noticis ar mani, un es nevaru izdzēst vai noliegt neko no notikušā (lai gan reizēm es vēlos, kaut to spētu). Esmu "parasta" sieviete, kas uzaugusi vienkāršā, lai gan haotiskā laikā. Es visādā ziņā ļoti līdzinos jums. Vienmēr esmu domājusi, ka būšu pēdējais cilvēks, ar kuru dzīvē varētu atgadīties kāds brīnums, vēl jo mazāk divi brīnumi, un kopš tā laika ir noticis viss šis. Tāpēc šis varētu būt stāsts par jūsu, nevis par manu dzīvi. Bet, tā kā tas ir mans, laikam ir bijis paredzēts, ka tas jāizstāsta man.

Vispirms es gribu, lai jūs saprotat, ka tas ir fakts – brīnumi notiek, un tie notiek ar tādiem pašiem cilvēkiem kā jūs un es. Lai šie brīnumi notiktu, mums jābūt atvērtiem komunikācijai, kas ik dienas ir mums visapkārt. Komunikācijai ne no šīs pasaules, bet no mūsu radītāja pasaules, kosmosa un visuma. Vēstījums nāk no tālienes, bet jūs to varat saņemt, ļaujot tam sevi ieskaut un ticot. Mēs visi varam radīt brīnumus savā dzīvē, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc es jums to rakstu. Man nav nekādu sevišķu triku. Vienkārši esiet atvērti iespējai, ka tas, ko es jums stāstu, ir iespējams un ka tas ir pieejams ikvienam.

Šajā stāstā es dažādos veidos pieminēšu Dievu. Tas ir savādi, ka es vispār pieminu Dievu, jo uzskatīju, ka viņš jau sen ir mani pametis. Bet es atsaukšos uz galveno kosmosa un visuma radītāju, kas radījis arī šo zemi, uz kuras mēs dzīvojam. Es dēvēju Dievu par Vareno Radītāju, jo vēlos, lai visi saprot: šis stāsts ir rakstīts pilnīgi bez kādiem aizspriedumiem, kurus varētu radīt piesliešanās kādai reliģijai, un ka manā izpratnē Dievs ir ne tikai zemes Dievs, bet visuma Dievs. Es atsaukšos uz Dievu arī kā uz māti Zemi, Gaju, kura, kā es uzzināju šajā ceļojumā, ir Dieva sievišķā daļa. Visā, kas atrodas mūsu visumā, ir jālīdzsvaro tumsa ar gaismu, miers ar karu un ir jāatzīst Dieva divas sejas, sievišķā un vīrišķā. Mēs visi esam šī Varenā Radītāja daļas. Mēs esam daļa no Dieva.

Šie divi brīnumi notika Halifaksas pilsētā, kas atrodas Jaunskotijas pussalā Kanādā. Mēs ar dēlu noslīkām applūdušā purvā un ne tikai izdzīvojām, lai izstāstītu šo stāstu, bet mums klājas labāk kā jebkad. Es biju "mirusi" piecpadsmit minūtes. Gaismas būtnes man izstāstīja, kā izglābties pašai un izglābt manu mazo dēlu. Un man tika dots vēstījums par to, kā izdziedināt Zemi.

Kamēr jūs lasāt šo, es no visas sirds lūdzu jūs atvērties iespējai un noticēt, ka tas, ko es stāstu, ir taisnība. Es jūtu, ka ir nepieciešams, lai mēs apvienotu šo pasauli kā vienu planētu ar vienu kopīgu mērķi – iedibināt mieru un labklājību visiem, ne tikai dažiem atsevišķiem cilvēkiem, kuri ir svētīti atrasties pareizajā vietā un pareizajā laikā. Mēs ieejam jaunā cilvēces fāzē, un tas, ko es jums pastāstīšu šajā interneta vietnē, palīdzēs mums kā rasei pielāgoties pārmaiņām, kuras atnesīs nākotne.

Manā dzīvē Dieva nebija četrdesmit gadus. Tomēr, būdama bērns, es apsvēru iespēju, ka Dievs ir. Es jutu, ka tie cilvēki, kuriem ir nemirstīga ticība, ir laimīgie, un ka tas, ka es neticu nekam, padara mani par zaudētāju. Bērnībā es bieži runāju ar Dievu, bet nekad nejutos tā, it kā viņš būtu mani uzklausījis, nejutos vienota ar Viņu. Dzīvei bija mani jāiemet applūdušā purvā un jānoslīcina, lai atvērtu manas acis un es ieraudzītu to, cik lielā mērā mēs patiesībā esam savienoti ar dievišķo spēku. Nu tas atklājas vairāk kā jebkad. Jūs varat ieiet internetā un atrast tūkstošiem lapu par cilvēces nākamo fāzi, apgaismības laikmetu un pārmaiņu laiku. Šie stāsti ir sastopami mūsu reliģijās un tādu senu kultūru stāstos kā maiji, ēģiptieši un Amerikas indiāņi. Mēs visi esam gaidījuši to brīdi, kad viss būs citādāk, jo Dievs noteikti izdarīs kaut ko, lai izglābtu mūs pašus no sevis. Protams, kaut kas tiks darīts, bet Dievs tikai vada savus darbus caur tādiem cilvēkiem kā es, un, lai radītu realitāti, būs nepieciešama tādu cilvēku ticība kā jūs. Jau atkal es apsteidzu pati sevi, bet vēstījumos, kurus es saņemu, man tiek dotas norādes par to, kā mēs visi varam piedalīties mātes zemes izdziedināšanā un ievest cilvēci veselības, miera un pozitīvu pārmaiņu laikā. Bet, lai tas notiktu, jums būs jāapsēžas un jāmeditē, veltot tam tikai vienu stundu savā dzīvē.

Kādā filmas „Zvaigžņu ceļš” sērijā es reiz dzirdēju frāzi "pretoties ir veltīgi". Es negribēju būt Dieva ziņnesis, bet, ja Dievs vēlas, lai mēs atmostamies, tas notiek. Tāpēc nu es jums izstāstīšu patiesību par to, kas notika ar mani pēc autoavārijas, kas atgadījās 2002. gada novembrī.
Kad atgadījās nelaime, mēs ar dēlu bijām ceļā pie viņa drauga, lai viņi varētu pavadīt pēcpusdienu rotaļājoties. Mana mašīna pēc ilgākas slīdēšanas pa ūdeni iebrauca applūdušā purvā. Tā uz jumta piezemējās aizaugušajā purvā un nogrima pašā dibenā. Es centos atvērt mašīnas logus, bet elektriskie logi nedarbojās, un mēs bijām ieslodzīti mašīnā. Es runāju ar savu mazo dēlu, kuram tolaik bija četri gadi, un mierināju viņu, sacīdama, ka mammīte dabūs viņu ārā. Mašīna strauji pildījās ar auksto, tumšo ūdeni, un es cieši turēju sava dēla mētelīti, gaidot, kamēr mēs pavisam iegrimsim. Cerēju, ka varēšu atvērt durvis pēc tam, kad mašīna būs pieplūdusi ar ūdeni, un mēs izpeldēsim. Mani pēdējie vārdi manam mazajam zēnam, kad ūdens sniedzās viņam pāri galvai, bija: "Aizturi elpu, mīļais, mamma drīz izdabūs mūs ārā." Es redzēju, kā viņš ievelk lielu malku atlikušā gaisa, un ūdens viņu aprija. Kad jutu, ka no mašīnas izplūst pēdējais gaiss, es mēģināju atvērt durvis. Tās nekustējās! Arī pārējās durvis bija ieķīlējušās. Es vairākas reizes cīnījos ar durvīm, bez panākumiem. Mēs bijām ieslodzīti, un mums bija jāmirst.

Šajā brīdī es paķēru Evana mazo ķermenīti un pārstūmu pāri sēdeklim mežonīgā cerībā, ka viņš atradīs gaisu. Cenšoties atbrīvot mūs no šī zārka uz riteņiem, es sapratu, ka man trūkst gaisa. Kad ierāvu plaušās lielu malku ūdens, dedzinošā sajūta palielināja paniku. Es gribēju dabūt atpakaļ savu bērniņu un drudžaini taustījos ar rokām, cenzdamās atrast viņa ķermeni. Es to neatradu, un man atkal trūka gaisa. Tad es izdzirdēju balsi, rāmu, majestātisku balsi, kas man lika nomierināties. Šī balss dūdoja man ausī, pārliecinādama mani, ka viss būs labi. Man tika iedvesta pārliecība, ka, ja cīnīšos ar ūdeni, glābēji nespēs mani atdzīvināt, kad ieradīsies. Balss teica, ka, ja cīnīšos ar ūdeni, es noslīkšu … ko tu neteiksi, es nodomāju, uz nāves sliekšņa man parādījies spoks pārgudrelis! Balss turpināja dot man norādījumus par to, kas notiks, un ka viss būs labi, ja vien es sekošu norādījumiem. Es ļāvos šai balsij no viņpuses un rāmi pārgāju otrā pusē.

Būdama otrā pusē, es redzēju gaismas būtnes, kuras atkal mani drošināja, ka mēs ar dēlu ne tikai tiksim ārā no šīs mašīnas, bet ka ar mums viss būs labi. Tās pārliecinoši skaidroja, ka man bez ierunām jāseko norādījumiem un ka es nedrīkstu zaudēt ticību viņu vārdiem. Man lika ticēt tam, ka es saņemšu dievišķus norādījumus, un es tos saņēmu.

Maniem glābējiem bija nepieciešamas piecpadsmit minūtes, lai izvilktu manu nedzīvo ķermeni no mašīnas, un vēl septiņas minūtes atdzīvināšanas pasākumiem. Kad piecēlos sēdus, es nomurmināju: "Izvelciet manu bērniņu no mašīnas!" Bija pagājušas divdesmit divas minūtes; glābēji ieleca atpakaļ aukstajā muklājā, lai izvilktu manu dēlu, par spīti visām cerībām zinādami, ka viņš ir miris. Glābējiem bija nepieciešamas vēl aptuveni piecas minūtes, lai atbrīvotu manu puisēnu no mašīnas. Viņa ļenganais ķermenis tika aiztransportēts uz Halifaksas bērnu slimnīcu, kur nekavējoties tika pieslēgts visiem dzīvības uzturēšanas aparātiem, kādi vien cilvēcei pazīstami.

Neatliekamās palīdzības ārstu un neirologu brigāde gaidīja mani. Viņi mani pārliecināja, ka mana mazā, jaukā zēna smadzenes neapšaubāmi ir mirušas un, papildus tam, iekšējie orgāni ir pilni ar asinīm. Viss viņa ķermenis asiņoja, un orgāni nebija dzīvotspējīgi. Tās bija visdrūmākās prognozes, kādas es jebkad esmu dzirdējusi. Tad es atkal izdzirdēju balsi: "Tici, bērns." Ārsti ieteica atvienot manu bērniņu no aparātiem un ļaut viņam mierīgi aiziet, jo, pat ja notiktu brīnums un viņš izdzīvotu, viņš būtu dārzenis. Atceros, ka vienīgais, ko domāju, bija "nekādas dzīves kvalitātes...". Jau atkal es dzirdēju balsi: "tici". Uz to brīdi ārsti piekrita paturēt Evanu pie dzīvības uzturēšanas sistēmām, bet deva man padomu atmest cerības. Viņa izredzes izdzīvot bija mazākas kā viens procents, un arī tad viņš paliktu pieslēgts pie šīm mašīnām visu atlikušo dzīvi. Atcerieties, man nebija Dieva, tāpēc es pat nevarēju lūgt nekādu zīmi. Pirmajā brīdī, kad es atrados klusumā, man tika doti norādījumi. "Nešaubīgi seko norādījumiem," mani pārpludināja atmiņas par vīzijām un balsi ezerā. Es biju pārliecināta, ka kāds ir kopā ar mani, un izlēmu klausīties uzmanīgi. Man tika doti norādījumi, kā atjaunot sava dēla auru, dodot viņa mazajam ķermenītim citu cilvēku auras. Viens no pirmajiem noteikumiem bija – divdesmit minūtes vienā reizē, jo, ja laiks būtu ilgāks, tiktu novājināta devēja aura. Viņi man lika laist mīlošus cilvēkus Evana istabā, lai katrs no viņiem ieguldītu savu enerģiju viņa nedzīvajā ķermenītī. Tas jādara, pieskaroties viņa miesai un ļaujot savai enerģijai plūst caur viņa ķermeni, un tad jādod Evanam sava “dāvana". Ja viņi ir dziedātāji, viņiem bija jādzied. Ja stāstnieki, viņiem jāizstāsta stāsts, un tā tālāk. Jāpiestrāvo viņš ar pozitīvu enerģiju un savu mīlestību, un saviem talantiem; tas viņu atdzīvinās.

Par spīti slimnīcas protokolam, es turpināju sūtīt mīlošus cilvēkus sava dēla palātā ik pēc pusstundas. Tur viņi sekoja norādījumiem un sniedza savu mīlestības dāvanu. Šī procesija ilga divdesmit četras stundas dienā trīs dienas no vietas. Nāca dučiem un dučiem cilvēku. Viņi brauca katru dienu un katru nakti; mīlošas, paļāvīgas dvēseles piestrāvoja viņa mirušo ķermeni ar svaigu enerģiju. Fakts, ka man izdevās pārliecināt slimnīcas darbiniekus pieļaut šo neparasto rīcību, pats par sevi bija brīnums, bet trešajā dienā, pēc 72 stundu ilga nomoda mans zēns atvēra actiņas un pazina mani. Viņš bija atgriezies!!!

Ārsti bija samulsuši. Viņi turpināja man iegalvot, ka viņš nekad nestaigās un nerunās, un nebūs atkal normāls bērns. Tomēr šoreiz viņu teiktais mani neiespaidoja. Manu garīgo gaismas būtņu vadība, neatstājot šaubu ēnu, bija mani pārliecinājusi, ka ar viņu viss būs kārtībā; galu galā tā bija teicis mans "draugs" ezerā.

Pirmajā nedēļā Evanam atsāka darboties visas ķermeņa funkcijas un otrās nedēļas beigās viņš skraidīja pa slimnīcas gaiteņiem uz rotaļu telpu un atpakaļ. Tas noteikti bija neticams brīnums. Ko es biju izdarījusi, lai nopelnītu tādu labvēlību no mūsu Visvarenā Radītāja? Es to nezināju, un man arī bija vienalga. Es tikai gribēju vest savu dēlu uz mājām un aizmirst visu šo murgu. Tad es sapratu, ka es varbūt esmu dabūjusi no saviem gaismas draugiem, ko man vajadzēja, bet viņi nav dabūjuši to no manis.

Es turpināju dzirdēt balsis un saņemt vadību vīziju veidā, kā arī redzēju auras. Lieki teikt, ka biju nobijusies ne pa jokam. Pēc kāda laika es jautāju: "Ko jūs no manis gribat?" Viņi runāja par mīlestību pret visumu un par to, kā viss ir sagājis šķērsām. Cilvēce ir izgājusi ārpus kontroles un zaudējusi savu patieso saikni ar Dievu un šo Zemi. Viņi izmisīgi vēlējās, lai es sniegtu šīs pasaules cilvēkiem vēstījumu no "viņpuses": ka mūsos mīt spēja kā vienai rasei apvienot šo planētu, kurā valdītu miers un labklājība visiem. Šī spēja snauž mūsos visos un, apvienojot to ar citu cilvēku mīlestības enerģiju, mēs varam paveikt šīs planētas labā to, ko paveicām mana dēla labā. Mēs varam atdzīvināt šo Zemi un izdziedināt to. Veicot šo izdziedināšanu, cilvēce ieies jaunā fāzē. Mums būs miera un harmonijas laiks. Ir nepieciešama tikai mūsu kā vienotas grupas apņemšanās un viena stunda laika.

Tā, atklājoties balsīm un vīzijām, es saņēmu norādījumus, kā to paveikt. Tomēr būs nepieciešams daudz šīs planētas cilvēku, lai projekts izdotos veiksmīgi. Tāpat kā viņi man lika vest cilvēkus sava dēla palātā, viņi lika apvienot cilvēkus no visiem planētas nostūriem. Ne visus cilvēkus, tikai pārstāvjus no visām vietām. Mēs spējam to izdarīt. Mums ir jāapvieno pietiekami daudz cilvēku, lai iedarbinātu šīs planētas dievišķo enerģiju un aktivizētu to tāpat, kā mēs izdarījām ar manu zēnu.
Šis globālais mīlestības pilnas apņemšanās projekts ir pilnīgi iespējams. Jūsu apņemšanās likt tam notikt var izmainīt šīs planētas likteni. Es detalizēti izklāstīšu plāna detaļas šīs mājas lapas trešajā fāzē. Es došu jums norādījumus, un jūs redzēsiet, cik maz ir nepieciešams, lai jūs kļūtu par gaismas vēstnieku mūsu mājās, planētā Zeme. Es ļoti lūdzu jūs pievienoties man, kad mēs iedegsim Zemes enerģētisko tīklojumu 2007. gada 17. jūlijā pulksten 11:11 pēc Griničas laika — otrdien, 17. jūlijā pulksten 12:11 (12:11 dienā) jūsu laika zonā — un pievienot savu enerģiju šim projektam. Es apsolu, veltot tikai vienu stundu sava laika, jūs varat palīdzēt izdziedināt šo planētu un palīdzēt iedibināt mieru visu cilvēku starpā. Mēs ar manu dēlu esam piemēri pozitīvās enerģijas spēkam un tam, ko cilvēki patiešām spēj, ja apvienojas, mīlestības pilnas apņemšanās iedvesmoti. Mīlestība ir universāla valoda mūsu pasaulē un arī tajā pasaulē, kas atrodas aiz tās.

Lai gaisma un mīlestība ir ar jums un laipni lūgti nākamajā cilvēces fāzē; kļūstiet par šo satraukuma pilno gaidu daļu un, lūdzu, pievienojieties mums. 
 
ATPAKAĻ uz Saturu
 
---
 
Lūdzu, apmeklējiet saites par citiem cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši nāvi un kuriem ir bijušas vīzijas un pareģojumi par nākotni:

http://www.near-death.com/experiences/research32.html (Pirmsnāves pieredzējumi un pareģojumi)      

     
http://www.near-death.com/dougherty.html (Vēl viens pirmsnāves pieredzējums ar pareģojumu)

http://www.nderf.org/Books_and_Reviews.htm (Grāmatas par pirmsnāves pieredzējumiem)

http://www.qsl.net/w5www/brinkley.html (Danions Brinklijs)

http://www.self-full-life.com/ (Pega Ebernatija)